Māju celtniecības procesā galvenais priekšnosacījums ir – lai šī māja nākotnē kalpo ilgi un kvalitatīvi, apmierinot visas klienta nepieciešamās vajadzības un prasības, kuras tika izvirzītas celtniecības uzņēmumam. Tādēļ ļoti lielu daļu sava laika uzņēmumi patērē, lai rastu arvien jaunus risinājumus, kā uzlabot māju projektus un celtniecības tehnoloģijas. Koka karkasu mājas ir ieguvušas lielu popularitāti klientu labo atsauksmju dēļ. Tās ir praktiskas, siltas un vienkāršas izmantošanā. Koka kā galvenā izejmateriāla dēļ mājā vienmēr ir patīkams mikroklimats. Koka karkasa mājas celtniecības uzņēmumi ir parūpējušies par to, lai klientiem būtu iespēja ekspluatēt savas mājas pēc iespējas vienkāršāk. Katram patērētājam ir iespēja izteikt savas domas un rast pareizākos risinājumus, konsultējoties ar savu iecerēto celtniecības uzņēmumu. Koka karkasa mājas atsauksmes ir iespējams atstāt šeit. Tādā veidā Jūs palīdzēsies uzņēmumiem rast atbildes uz viņiem interesējošajiem jautājumiem, kas saistīti ar koka karkasa māju ekspluatāciju un kvalitātes uzlabošanu, kā arī ļausiet topošajiem māju īpašniekiem izdarīt izvēli.

armis9

Dzīvoju Norvēģija, koka karkasa majaa, kas celta 70tajos. 15cm vate sienaas, logus nomainīju, silti ziemaa, sūdzēties nevarētu. Protams dazjaas vietaas siena paskiebusies, nav vairs līmeni. Kopumaa esmu ļoti apmierināts.

folozofs

Nu personīgi man, paskatoties uz tām bloku mājām, metas šermuļi! Ja jau mums tie celtnieki tik dumji, tad kādas cerības, ka šie arī ar šīm nesataisīs ziepes un pēc gadiem 20 vēl pateiks, ka bloki veselībai kaitīgi (maigi izsakoties) un kas tik no viņiem nenāk ārā, ieskaitot radioaktivitāti...Būs kā ar šīferi...Zeme arī paliek pilnīgi piedrazota līdz pasaules galam. Bet mums jau nav modē domāt ekoloģiski.

KMagda

Profisori, aizbrauciet Rīgā uz Kalnciema kvartālu, tad uz Mazkačku,Čiekurkalnu tās tur varteikt vissas ir koka karkasa mājas būvēetas pirms 100 gadiem viss atkarīgs no saimniekiem

aaaa

Vispār gāzbetons tika izgudrots Zviedrijā un agrāk bija ļoti populārs, bet pēc tā, kad blokos kaut kādas specifiskas izejvielas dēļ atklāja radioaktivitāti, tam bija svītra pāri. Vispār jau klasiski mājas mūrē Dienvidos un ceļ no koka Ziemeļos. Skandināvijā, ja nemaldos, 85% privātmāju ir koka karkasa. Bet tu nekad nevari salīdzināt LV celtnieku ar zviedru celtnieku. Tas arī ir tas izšķirošais faktors. Zviedru elektriķis zin, ka vads caur plēvi ir jāizvelk un izeja jānohermetizē - tur tas ir pats par sevi saprotams, pie mums kaut ko tādu sagaidīt pat no labākajiem elektriķiem ir pilnīgi bezcerīgi. Un klāt jau arī tu visur neizstāvēsi...

Jānis vienkāršais

Koka karkasa māja - lai koks kalpotu ilgi, to apstrādā ar visādām ķīmijām kuras lēnām iztvaiko dzīvojamās telpas gaisā! Vajadzēs labu ventilāciju, jo skaidu plātnes neelpo! Darbu izmaksas lielas, jo tas ir sendvidžš kuru lipina pa kārtām. Salīdzinot ar aerok blokiem kurus līmē tā, lai sienas biezums ir 40. cm , sanāk lētāk un ātrāk, kā arī veselīgāk, jo neizdala ķīmijas! Elpo arī labāk nekā skaidene, kvalitatīvi uzmūrētas sienas atliek nošpaktelēt, noslīpēt un nokrāsot. Protams tā ir naudas maksātāja sajūta, no kāda materiāla būvēt! Ja ir nauda tad var arī no ķieģeļiem! Pakonsultēties var šeit - http://www.buildart.lv/

folozofs

Kāpēc gan Skandināvijā t.sk Norvēģijā un arī Islandē ir praktiski tikai koka karkasa mājas?! Vai viņi tik stulbi būtu! Un mēs tie gudrie! Man liekas ka tā ir padomju laiku domāšana, ka tās betona, mūra, gāzbetona mājas tās riktīgās ("trīs siventiņi" :)) )

este

Sory, jūsējie būs stipri par dārgu. Tapēc arī meklējam, lai nav iegrābiens. Jo pa šadu summuvar uzcelt kārtīgu mūra māju.
Izbrīnīja šis teksts.... varētu domāt, ka koka karkasa māja ir kaut kas nekārtīgs? Es savu koka karkasa māju vērtēju daudz augstāk kā jebkuru mūra māju! Tā ir būvēta kvalitatīvi, rūpīgi un tehnoloģiski pārdomāta. Piekrītu VinnijsRūks - kā māja siltināta, kāda apkure, ventilācija utt utjlpr. Tas ietekmē cenu, nevis koka karkas vai mūris.... Ja meklēsiet lētākos meistarus, tad kvalitāti negaidiet - tas no personīgās pieredzes....labākie speciālisti ir uz izķeršanu un cenas nolaist nav ieinteresēti.

VinnijsRūks

Ceļ ļoti daudzi. Jums projekts jau ir? Mums šobrīd būvē, esam apmierināti ar celtniekiem, varu iedot kontaktus.

Izmaksas - nu gan pajautāji. Vajag krietni vairāk info, lai jel ko pateiktu. Mums sanāk ap 500 Ls/m2, bet vēl jau nav uzbūvēts.

Robertīne

Nu nezinu, palasoties šeit argumentus, kāpēc koka karkasa māju "nē", rodas iespaids, ka tiek diskutēts par trīs siventiņu mājām. Mēs pagājušā gadā nopirkām māju, kura jau kalpo 30 gadus. Pamati pamatīgi betona, koka karkass, kurš, noteikti gan atšķiras no tagadējiem, no ārpuses apšūts ar ķieģeli un no iekšas vēl pāris gadus atpakaļ siltināts ar vati. Ziemā pa māju varam staigāt kaut šortos. Ir taču arī daudz renovētu koka māju kaut vai tajā pašā Āgenskalnā. Vai tad viņas kaut ko diži atšķiras no tagad jaunajām? Un, ja nemaldos, ir celtas pat pirms kara, ne?

aaaa

Es arī otrreiz droši vien mūrētu no gāzbetona. Kāpēc - nu tas jau te rakstīts, ka karkasā ir pedantiski jāievēro tvaikizolācijas hermētiskums, vēja barjeras, siltinājuma iestrāde, lai nodrošinātu perfektu mājas blīvumu, kas pie mums, ja vien pilnīgi visu nedara pats, praktiski nav iespējams Bet ko jebkurš kaimiņš ienākot pie manis saka - tev ir kolosāls gaiss mājās, uzreiz jūt, ka nav mūra māja. Varbūt 99% no tā ir psiholoģisks faktors, bet varbūt arī kaut kas ir. Mūra mājās tā akmens smaka nav dabonama ārā pat pēc desmitgadēm. Jo jebkurš cementveidīgais izstrādājums tomēr smird - ne stipri, bet smird. Ja par mitrumu runājam, tad telpas gaisā ziemā ir tik daudz mitruma, ka tas gāzbetons līdzsvarosies ar iekštelpu dienas laikā un pilnīgi neko nedos mitruma regulācijai. Ar apmetumu iekštelpās ir jāuzmanās - tikai ģipša apmetums ir tiešām tvaikcaurlaidīgs, visi cementveidīgie mitrumu aiztur. Un tīru kaļķi - nu to tak neviens vairs neizmanto. Par to termomasu nu nezinu, protams, savs pluss tam ir, bet tā kā lielākā daļa jaunceļamo māju tomēr ir siltās betona grīdas, tad ar termomasu jau nemaz tik švaki nav. Man 1. stāvā 109m2, 8cm betons, tās ir 20 tonnas!
Un no siltinājuma viedokļa labs karkass būs labāks par gāzbetona būdu, bet atkal - lažas ļoti sabojā visu to pasākumu

Karlopapa

Protams, ja vēlies energoefektīvu māju, tad sienām liek vismaz 25 cm, bēniņiem 45 cm. Var iztikt ar plānāku izolāciju, taču maksāsi vairāk par siltumu.

andisk26

Ir gan mīnusi gan plusi ja otreiz būvētu varbūt arī mūrētu no airoc, bet tā kā naudas bija tik cik bija tad būvēju koka karkaseni, jo visu principā vari darīt pats, nav vajadzības pēc ''smagās tehnikas'', ja visu pārdomā, sākot jau ar pamatiem, tad manā gadijumā ieekonomēt sanāca uz visu mājas būvniecību ap 30% . Par apkuri, mājās ir parastais čuguna malkas katls, bez aķiem, pietiek ar kurināšanu 1xdienā, tas protams ar siltajām grīdām 1.stāvā.

Odge

Mēs jau otro ziemu pavadījām koka karkasenē, nekāda vaina! Cik cilvēku, tik viedokļu, bet mūsu "diezgan pieticīgās" prasības apmierina pilnībā.

ronalds_

Koka mājām ir viens būtisks trūkums - ugunsdrošība....

Tā kā mājas celšanai visticamākais tiks ņemts kredīts, tad obligāta būs ēkas apdrošināšana.

Un koka ēkām tā ir krietni, krietni dārgāka......

Man paziņa, kurš strādā apdrošināšanas kompānijā teica ka esot sekojoša formula:

Mūra mājas apdrošināšana = summa X ls, tad ja mājai koka pārsegumi - summa reiz 2, ja koka sienas - summa vēlreiz reiz 2, ja degošs jumts (visi modernie ruberoīda analogi) atkal x2......

Ja pilnīgi mūrētas mājas ar skārda vai dakstiņu jumtu apdrošināšana maksās ~100 ls gadā, tad eko mājas ar rubiroīda jumtu - līdz pat 800 ls... Es teiktu ka tā ir pamatīga starpība!!!

Iespējams ka kļūdos aprēķinos, tomēr apdrošināšanas izmaksas ir obligāti jāņem vērā....

rbb

Vai tiešām koka karkasa mājas ātri uzsilst un ātri arī atdziest?
atkarībā kā būvē
sk

V.M.

Kāda apkure būtu piemērotākā koka karkasa mājai?

m.

Silta betona grida
Sildmuris
Apkures katls ar siltuma akumulaciju
Siltumu akumulejoshas iekshsienas

lote

kādas atsauksmes ir par SIA Koka būve

Mats

Vis tās sūdīgākās. termiņi kavēti,darbi nepadarīti,materiālu nav. :(

tomy007

Nu kā jau tauta minēja, baigais mīnuss koka mājām ir skaņas izolācija.. Ja domā māju no koka- aizmirsti putuplastu. Kokam tas ir galīgi garām. Neelpo itin nemaz ar visām no tā izrietošajām sekām.
Kad pats štukoju par mājas celtniecību, tad viens no feinākajiem variantiem man likās no Aeroc blokiem. Ja ņem to biezo variantu(ja atmiņa neviļ- 37,5cm biezos), tad nav nekas jāsiltina. Dokors no ārpuses, izvelk iekšu un viss OK.

Hrjum

Man tām karkasenēm šaubīga šķiet drošība. Tīri, ja kaimiņš pašaudās, bloki/mūris vismaz bisi/pistoli izturēs. Vai arī kāds aplietojies ar auto ienesīsies sienā...

Kā viesu/dārza/saimniecības būtu ok.

Zemunde

Šobrīd būvēju ģimenes māju no koka karkasa. Māja top ļoti ātri – prieks skatīties.

Pildīšu ar koka brusām un siltināšu ar ekovati. Plēves koka mājai lieto tikai tad, ja izmanto minerēlvati vai stikla vati. (kas jāliek plēvē arī tāpēc, ka sīkās stikla un akmens daļiņas ir kaitīgas cilvēka elpošanas ceļiem) Ar plēvi apstiepta koka māja neelpo, jo caur plēvi gaisa apmaiņa gandrīz nenotiek. Ja būvē sev, tad neesi pats sev ienaidnieks.

Namejs


visas starpsienas un iekšējās elektorinstalācijas jāplāno ar noteiktu soli ap 40 vai 50 cm- ja to nosaka attālums starp karkasa statņiem, tad nejauki, standarta solis ir 60 cm (gan vates, gan apdares mtr- piem., GKB dēļ).

divslīpu betona dakstiņu jumts uz 80 mm kopnēm ar soli ap 1 m bez nesošajām starsienām- tad īpaši jāmeklē vate jumta siltināšanai (standarts ir 610*1220 vai 595*1220), par soļa un kopnes attiecību būtu jāvaicā konstruktoram, noteikti arī jumta izmērs ir svarīgs, bet katrā ziņā Latvijā tāds variants nav standarts. Zinu, ka Ruukki ļauj savus skārda jumtus likt uz spārēm ar soli 90 cm, bet tad latojums jāliek niknāks.

Vellata

Dzīvoju Somu māja jau vairāk nekā 3 gadus. Man patīk un apmierina. Tīeši neprognozējamais trekno gadu cenu kāpums celtniecībā lika mums izvēlēties jau it kā gatavu koka karkasu māju, jo līgumu ar iesaldētu rūpnīcas komplekta cenu noslēdzām 2007.gada rudenī, māju sākām celt 2008.gada pavasarī, nodevām eks. 2009.jūnijā. Varbūt ar savu šī brīža pieredzi mājas celtiniecības projekta vadīšanā un kaut cik prognozējamām celtniecības cenām būtu pieņēmusi savādāku lēmumu - piemēram individuāli konkrētam zemes gabalam projektētu māju, bet toreiz mums likās, ka mēs to nepacelsim celtn. buma dēļ, kad bija izlaidušies kā celtnieki, tā arhitekti. Gadu cēlām tāpēc, ka bija lažas celtniecības procesā, ko nācās novērst, kas nav nekādā saistībā ar izvēli somu māju, bet tā mēs nočakarējam visu vērtīgo vasaru ...

Par Somu māju - ļoti svarīgi ir saprast, ka rūpnīcas komplekts ir tikai mājas karkass - ārsienas ar iestrādātiem logiem un durvīm ar "melno" jumtu, kas gadu var stāvēt bez īsta jumta uzklāšanas. 1.5 stāva variantā tikai ar siltinātām 1.st. sienām, par jumta stāva siltinašanu domā un maksā pats, taču tas bija toreiz, tagad mūsu mājas kompl. vairs it kā nevar nopirkt, varbūt tagad ir stingri nodalītas 1.st . un 2.st. mājas, nekādi izbūvētie bēniņi, jo 2 st. mājām ir siltināti abi stāvi, tāpēc arī lielāki cipari. Mūsu gadījumā nebija nesošo starpsienu, tāpēc šai kastei ar jumtu arī nebija nekādu iekšienu, tikai pārseguma kopnes - 1 līdz 2 nedēļu laikā tiek uzsliets perfekts šķūnis, kurā paslēpties, no lietus, vēja un sniega. Pamati jāreķina klāt papildus, tāpat visas starsienas, kāpnes, abu stāvu grīdu pīrāgs, grīdas un jumta latas, iekšējā un ēkas ārējā apdare. Logiem nav ailes un līdz ar to arī palodzes, toties paši logi ir perfekti -- īsti logu mersedesi, alumīnija rāmis ārpusē, koka paketnieks iekša, no ārpuses neatverami, perfekta skaņas un siltuma izolācija, protams, ka tās nav nekādas vitrīnas no grīdas līdz griestiem. Pie ārsienām neko montēt nav ieteicas, jo tā var sačakarēt somu ārsienu perfektu pīrāgu, visas starpsienas un iekšējās elektorinstalācijas jāplāno ar noteiktu soli ap 40 vai 50 cm. Stipri jadomā par ventilāciju, mums rekuperācijas sistēma, bet varbūt var iztitk arī ar regulāru logu virināšanu.

Mūsu mājā, kaut koka karkass, ir laba skaņas izolācija, bet tās ir papildus investīcijas, papildus reģipsis uz ārsienām, abpusēji dubultais starpsienām, dubultdubultīgais vannas istabām, kā arī uzlikām betona dakstiņa jumtu, kas spiež māju un nekas nerezonē.

Nams perfekti pārcieta pirmo faktiski max. plānoto Somijas ziemu pirms diviem gadiem, kad mūsu divslīpu betona dakstiņu jumts uz 80 mm kopnēm ar soli ap 1 m bez nesošajām starsienām noturēja gandrīz 1.5 m biezo sniega segu bez tīrīšanas. Ir arī ļoti silti, man tas ir svarīgi, vid. 22 grādi ziemā, pa nakti neko nedzesējam ar t pēc plkst. nespēlējamies, gāzes patēriņš 200 m2 ar 160-170 m3 vid. gadā.

Tīeši tāpec uzskatu, ka Somu mājas galvenā pievienotā vērtība ir 40 gados somu būvnieku rēķinātie un pārrēķinātie tehniskie risinājumu, gaumīgās nama augstuma, garuma un platuma proporcijas, kas bieži pietrūkst mūsu arhitektu veikumā, nekas nav samudrīts. Daudzi saka, ka māja no ārpuses izskatās neliela, bet iekšā ir tik daudz vietas un plašums.