Aeroc bloku mājas - pasīvās mājas - karkasamajas.lv

Mūsdienās nerēti mums rodas jautājums, no kā es grbu celt savu māju? Vai man ir svarīgi izmantot gazbetona blokus? Vai mājai jāatbilst augstākās klases zema enerģijas patēriņam? Bet vai tiešām šīs lietas ir nesavienojamās?

Ja jūs teiksiet, kā zināma sakarība viņiem ir, jums būs taisnība. Abos gadījumos primāri tiek domāts par enerģijas patēriņu, kas ietver sevī gan apkuri, ūdens uzsildīšanu un elektrību kā tādu. Tiek uzskatīts, ka augstākās klases jeb A-klases zems enerģijas patēriņš nedrīkst būt lielāks par 120 kWh/m2. Savukārt Vācijā un Somijā mājas, būvētas no gāzbetona blokiem vēl medz apzīmēt ar terminu „pasīva“ māja. Tai ir papildus prasības, ka apkures enerģijas patēriņam jābūt robežās līdz 15 kWh/m2 gadā Vācijā un līdz 35 kWh/m2 gadā Somijā.

Runājot par Vācijas pasīvām mājām, noteikti jāatveras, ka mājas apkurei neizmanto apsildāmās grīdas vai radiatorus. Apkure notiek ar tā saucāmās „pasīvās enerģijas“ palīdzību. Tā ir enerģija, kas veidojās no telpā esošiem cilvēkiem, sadzīves tehnikas vai saules stariem. Ja ziemā pēkšņi ar to nepietiek, to kompensē ventilācijas vai gaisa rekuperācijas sistēmas.

Parastām bloku majām šādu ierobežojumu nav. Kā jau rakstīts augstāk, galvenais nosācījums A-klases enerģijas patēriņa mājai ir kopējais enerģijas pātēriņš līdz 120 kWh/m2 gadā. Piemerām Vācijā nav obligāti jāizpild visi nosācījumi, kas tiek piemēroti pasīvām mājām, lai to nodrošinātu. Diemžēl Latvijā ir citi klimatiski apstakļi un pagaidām nav izveidotas atsevišķas prasības pasīvām mājām. Savukārt Igaunijā jau ir spērusi soli priekša un dibināja komisiju, kurai 2011.gadā šādas prasības bija jādefinē.
Zemāk jūs atradīsiet nelielu vārdnicu ar katra jēdziena paskaidrojumu un dažus ieteikumus enerģijas pātēriņa samazināšanai.

Pasīvā māja


Pirmie cilvēki pasaulē, kas izstrādāja šādas mājas prototipu 1988.gadā bija Lundas universitātes profesors Bo Ādamsins un Pasīvās mājas Institūta (Passivhaus Institut) dibinātājs un vadītājs, doktors Volfgangs Fiests. Viņi noteica sev par mērķi samazināt apkures enerģijas pātēriņu līdz 15kWh/m2 un kopējo pātēriņu līdz 120 kWh/m2 gadā. Lai to sasniegtu, Pasīvās Mājas institūts nodefinēja šādas prasības atsevišķām konstrukcijām:

  • - ārējās sienas U≤ 0,15 W/m2K

  • - logi U≤ 0,80 W/m2K

  • - gaisa cirkulācija n50≤ 0,6 h-1


Pie tam nedrisktēja izmantot termiskos tiltus, siltumvadītspējas lineārajam koeficientam termiskos tiltos ΨR nedrīkstēja pārsniegt 0,01 W/mK, „gaiss – gaiss” ventilācijas aprīkojuma lietderības koeficientam jābūt lielākam par 75% un logu vai stikloto virsmu spējai pārvadīt saules enerģiju ir jābūt ne mazākai par 50%. Minimālās prasības gaisa cirkulācijas bija 0.4 reizes dienā jeb 30m3 stundā vienam cilvēkam.
Nereti dažādos rakstos vai publiskās uzstāšanās šīs prasības tika sauktas par „pasīvās mājas standartiem“. Kaut gan šie noteikumi nekad netika pieņemti kā valsts standarti Vācijā vai citās Eiropas valstīs. Līdz šim visi mēģinājumi definēt šīs prasības kā Eiropas Savienības direktīvu palika bez atbalsta. Iemesls tam ir fakts, ka uzcelt māju ar zemu enerģijas pātēriņu var dažādos veidos, arī tikai daļēji izmantojot augstāk minētās pasīvās mājas prasības. Papildus ir arī jāņem vērā klimatiskās atšķīrības un saistīto izmaksu atmaksas termiņus.

Labvelīgo klimatisko apstākļu dēļ dažās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā un Austrijā, šādu māju celtniecība ir kļūvusi diezgan populāra, jo tā atbilst galvenām klientu prasībām: zems enerģijas pātēriņš, laba gaisa cirkulācija.

Taču kā jebkurā citā jomā arī šeit var saskarties ar zināmām problēmām projektēšana, būvēšanas vai ekspluatācijas laikā. Zemāk jūs atradīsiet dažas no tām: problēmas var rasties no celtniecības darbu izpildes kvalitātes. Nedrīkst izmantot termiskos tiltus, tātad jādomā kā izpildīt visus savienojumus ļoti precīzi. Jāatceras, ka mājai jābūt gaisnecaurlaidīgai un ar daudzslāņu konstrukcijām tas ir diezgan izaicinoši. Latvijā ārsienu siltumizolācijas slānis var sastādīt līdz par 50 cm, kas uzreiz padara logu un durvju rāmju uzstādīšans procesu krietni grūtāku.

Proejktēšanas laikā vienmēr jādomā par mājas kompaktumu, ēkas izvietošanu pēc zemeslodes pusēm, logu izvietošanu un citām lietām.

Ja jūs vēlaties būvēt pasīvo māju, jums būs jārēķinās ar dažām neērtībām. Ja vērsiet logus vaļā, tas palielinās enerģijas patēriņu. Arī kamīna kurināšana maina telpu siltumu un gaisa koncentrāciju. Faktiski, visām gaisa cirkulācijas un temperatūras regulēšanas sistēmām jāstrāda automātiskā režīmā. Tā ziemā sistēmai jāregulē telpa gaisa daudzumu un temperatūru atbilstoši telpā esošo cilvēku skaitam, izmantotai sadzīves tehnikai un saules staru intensitātei.

Daži eksperti ironīzē, ka pasīvā māja drīzāk piestāv skurpuloziem vācu vai austriešu pensionāriem, kurim ir laiks un vēlme ievērot visas šīs prasības. No otras puses, šāds risinājums ir piemērots skolas, bērnu dārzu vai sporta skolu ēkām un citiem.

Māja ar zemu enerģījas patēriņu


Tehniskās literatūras avotos ar māju ar zemu enerģijas patēriņu apzīmē mājas Vācijā un dažās citās valstīs ar apkures/atdzesēšanas enerģijas patēriņu līdz 40kWh/m2 un kopējo enerģijas patēriņu (apkure, ūdens uzsildīšana un elektrības izmantošana sadzīves nolūkos) līdz 120kWh/m2 gadā. Turpmāk tekstā mēs izmantosim šo apzīmējumu ņemot vērā augstāk minētus kritērijus.
Kāda starpība starp pasīvu māju un māju ar zemu enerģījas patēriņu?

Galvenās atšķirības ir šādas:

  • - pasīvajā mājā par galveno kriteriju kalpo ārējo sienu maksimālā siltināšana. Piemēram, Latvijā tās slānis var sastādīt līdz pat 40 cm. Savukārt Stokholmā vai Helsinkos ieteicamais siltumizolācijas biezums izmantojot minerālvati ir līdz 60 cm, jumtiem – līdz pat 70 cm.

  • - mājai ar zemu enerģijas patēriņu prioritāte tiek nodota inženiertehnisko sistēmu maksimālai izmantošanai: ventilācija ar gaisa rekuperāciju, siltumsukņu vai saules bateriju/paneļu izmantošana ūdens sildīšanai. Tas tiek pamatots ar to, ka ārējo konstrukcijas siltināšanai ir efektivitātes ierobežojums, pie kam kopējais efekts medz būt mazāks nekā ietaupījums, kuru dod tehnisko sistēmu pielietojums.

  • - Šādās mājās apkurei var izmantot apsildāmās grīdas vai radiatorus. Mūsu ziemeļu kaimiņu pieredze pierādīja, ka pie mums ziemas perioda tikai ar pasīvās enerģijas izmantošanu neiztikt.

  • - Dodot arhitektonisko uzdevumu mājai ar zemu enerģijas patēriņu nav tik daudz stingru prasību, kā pasīvām mājām.


Gala rezultātā mājas ar zemu enerģijas patēriņu var sasniegt tikpat lielu enerģijas ietaupījumu un nodrošināt labu gaisa kvalitāti kā pasīvās mājas, tikai panākt to būs krietni vienkāršāk. Pieņemot lēmumu par izdevīgāku variantu noteicošais faktors būs tik un tā jūsu ieguldījuma atmaksas termiņš.

Energoefektīvie risinājumi izmantojot AEROC produkciju


Izmanotjot AEROC gāzbetona blokus savas mājas būvniecībā jūs varat celt ārējās sienas bez papildus siltumizolācijas slāņa. EcoTerm Plus 375 un 500 ir vienīgie ārsienu bloki Latvijas tirgū, no kuriem var uzbūvēt sienu ar ļoti labiem siltumcaurlaidības koeficientu rādītājiem (U – vērtības attiecīgi ir 0,22 un 0,17 W/m2K). Izmanotojot celtniecībā citus blokus ar līdzīgām U vērtībām, jums vienmēr nāksies izmantot papildus siltinājumu, kas prasīs papildus līdzekļus un pagarinās kopējo celtniecības laiku. Lai jums būtu pārskats, kā izskatītos sienas ar AEROC blokiem vai citiem materiāliem, bet ar vienādu siltumcaurlaidību, zemāk atradīsiet attēlu, kur siltumizolācijas slānis ir iezīmēts ar dzeltenu krāsu.

Jo biezāks ir siltinšānas slānis, jo grūtāk ir uzstādīt logus un durvis. To stiprināšanai nedrīskt izmantot siltināšanas materiālu, jo tiem ir vajadzīga nesošā konstrukcija. Un tas jau palielina jūsu ārsienu izmaksas.

AEROC vienslaņa ārsienas ļauj panākt vislabāku energotaupījuma efektu. Papildus AEROC piedāvā arī pilnīgi jaunus ārmetus gāzbetona pārseguma paneļus, kas ir paredzēti izmantošanai nesošo un starpstāvu pārsegumu celtniecībā, jumtu balstos. Paneļus ļoti vienkārši var uzstādīt, veidojot vienslīpu vai divslīpu jumtu. Logiem un durvim ir paredzēts izmantot AEROC pārsedzes vai U-blokus.

AEROC materiāli palīdzēs jums uzbūvēt māju ar labu mikroklimatu, kas taupīs enerģijas patēriņu. Bloki ir izgatvoti no videi draudzīgiem materialiem un atbilst „zaļās“ celtniecības prasībām. Jums jūtisieties ļoti ērti, dzīvojot šādā mājā.

Lai samazinātu celtniecības izmaksas, kas bieži vien medz būt diezgan lielas, jau pašā projektēšanas laikā nepieciešams atrast jums izdevīgāku variantu, lai dienas beigās jums būtu energotaupīga māja par sapratīgu cenu.