Norvēģu ekoloģiskas (eko) guļbaļķu mājas

Latvijā no seniem laikiem ceļ mājas no koka materiāliem. Arī mūsdienās koks ir viens no pieprasītākajiem būvmateriāliem, to izmantošanas iespējas kļūvušas plašākas pateicoties moderno tehnoloģiju attīstībai. Dažādās apstrādes iespējas padarīja koksni ugunsdrošāku, mitrumizturīgāku. Pateicoties tam, koka mājas kalpos vairākus desmit, vai pat simtgadus.

Pasaulē pastāv vai ir zināmi aptuvēni 240 tradicionālās guļbūves celtniecības stili. Izmantotā baļķa forma vai mājas stūra (pakša) veidošanas metode ir vienīgas stilu atšķirības pazīmes. Latvijā pārsvarā izmanto priežu un egļu guļbūves.

Modernās guļbūves


Modernās guļbūves tiek izgatavotas rūpnieciski vai amatnieciski. Pirmajā variantā koka baļķus virpo, frēzē, no sagatavēm izgarina vainas, saaudzē garumā un, salīmējot gatavās lameles kopā, iegūst vajadzīgā diamtera līmēto frēzbaļķi. Savukārt amatnieciski ražotām baļķēm izmanto cirstos baļķus un baļķu mizošanu, tēšanu, būvdetaļu izgatavošanu veic ar cirvi. Kā jebkurš cits roku darbs, arī cirstu apaļkoku guļbūve ir salīdzinoši dārgāka par rupnieciski virpoto vai frēzēto baļķu mājām. No koksnes izmantošanas viedokļa ir lietderīgāk celt māju no apaļbaļķiem, saglabājot zaru vietu izvirzījumus un citus pamanāmus koka nelīdzenumus, kas padara gatavu produktu īpašāku.

Karkass - ēkas „mugurkauls”


Koka ēkas galvenā sastāvdaļa ir karkass, kas ir visas ēkas „mugurkauls”. Ēkas noturība, izskats, proporcijas un atbilstība projektam ir atkārīga no karkasa kvalitātes. Tas iespaido arī pārējo būvniecības darbu izpildes ātrumu un veiksmīgu gala rezultātu. Ir ieteicams uzticēt šo darbu veikšanu profesionāļiem. Ir dažāda veida guļbūves. Viens no atpazīšanas elementiem ir baļķi. Tā izmantojot baļķi ar abiem apzāģetiem sāniem var panākt maksimālo baļķa galu izmantošanu. Ar to palīdzību ir iespējams lietderīgāk izmantot mājokļa telpu, jo jūs varēsiet novietot mēbeles tuvāk pie sienas.

Vēlenu jumti


Guļbūves smalkumu papildina vēlenu jumti. To uzbūve ir diegan vienkārša: vispirms jumta plakni noklāj ar hidroizolējošu materiālu, tad virsū liek velēnas ar visiem augiem. Šādi jumti ir ļoti smagi, jo paša velēna svars ir pietiekoši liels, un tas palielinās nokrišņu laikā. Tāpēc ir svarīgi no paša sākuma uzbū’vet ļoti izturīgu un masīvu kumta konstrukciju. Liels jumta svars ir vienlaikus arī priekšrocība, jo tas kalpo kā papildu slogs visai guļbūves konstrukcijai, sienas vairāk nospiestas un māja labāk nosēžas.
Neskatoties uz to, ka Latvijā ir redzētas dažas mājas ar velēnu jumtiem, šis jumtu veids nav īsti piemērots mūsu klimatam. Salīdzinot ar Norvēģiju, velēnu jumta pārklājums tiek izmantots gandrīz visur, mūsu vasaras ir kārstākas nekā tur un augi uz jumta ātri nokalst, kas nozīmē, ka ilgstoša sausuma laikā jums nāksies domāt par papildu jumta laistīšanu.

Interesanti būs arī izmantot stāvbūju celtniecību. Šajā gadījumā baļķi tiek likti vertikāli, nevis horizontāli, kā ir vispār pieņemts, tomēr ir gatava ēka ir siltākā par tradicionālo guļbūvi.
Guļbūve ir un paliek diezgan dārgs celtniecības veids, jo gatava guļbaļķu māja ir unikāla vērtība, kas kalpos visu mūžu, saglabājot savu ekoloģiskumu un augstvērtīgo kvalitāti.